LATVIJAS DABAS TŪRISTA ĒTIKAS KODEKSS

Dabas tūrista ētikas kodeksa pamatprincipi

Izmanto esošo

Cieni un izproti

Netraucē

Nenodari pāri

Lieto saudzīgi

Atstāj aiz sevis, - kā bija

Ko atnesi, to aiznes

Ceļo droši

PREAMBULA

1. DAŽĀDĀS DABAS VIDĒS

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT)

Mežā

Upju un ezeru krastos

Jūras krastā, kāpās

Purvos u.c. mitrājos

Pie iežu atsegumiem

Lauksaimniecības zemēs, ganībās, zālājos

2. ATPŪTA, NAKŠŅOŠANA, ĒDIENA GATAVOŠANA

Ar telti vai guļamtīklu

Ugunskurs, malka

Ēdiena gatavošana, prīmuss, grils

3. AKTIVITĀTES DABĀ

Dabas vērošana, fotografēšana, filmēšana

Sēņošana, ogošana, augu vākšana

Makšķerēšana

Slēpņošana (geocaching)

Kolekciju vākšana, suvenīri

Ar kājām, divriteni, laivu, slēpēm, zirgu

Ar suni

Ar auto u.c. mehāniskajiem transporta līdzekļiem

4. HIGIĒNA, ATKRITUMI

Tualete un higiēna

Atkritumi

5. DROŠĪBA DABĀ

Drošības pamatprincipi

Orientēšanās

Laika apstākļu prognoze

Dzeramais ūdens

Saskarsme ar dzīvniekiem

Saskarsme ar sēnēm un augiem

PIELIKUMI

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT)

Mežā

Upju un ezeru krastos

Jūras krastā, kāpās

Purvos u.c. mitrājos

Pie iežu atsegumiem

Lauksaimniecības zemēs, ganībās, zālājos

DAŽĀDĀS DABAS VIDĒS

Latvijā ir dažādas ĪADT – nacionālie parki, biosfēras rezervāts, dabas parki, dabas rezervāti u.c., kuru izveides virsmērķis ir saudzēt dzīvotnes un sugas, kas tur mīt

ĪADT ir veidotas vērtīgu mežu, purvu un citu mitrāju, pļavu, upju, ezeru un jūras piekrastes teritoriju aizsardzībai

Latvijā ĪADT ir brīvi apmeklējamas jebkurā laikā, izņemot dabas rezervātus, ĪADT stingrā režīma un regulējamā režīma zonas

Atsevišķās vietās ir izveidoti sezonāli dabas liegumi ligzdojošo putnu aizsardzībai, kurus ir aizliegts apmeklēt noteiktā laika posmā

Latvijā meži aizņem ~ 46 % no valsts teritorijas un tā ir viena no lielākajām mūsu bagātībām

Ikvienam ir TIESĪBAS UZTURĒTIES un PĀRVIETOTIES mežā, SĒŅOT, OGOT, VĀKT ĀRSTNIECĪBAS AUGUS, izņemot iezīmētās vai norobežotās platības, dabas rezervātus un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā un regulējamā režīma zonas

Latvijā ir ap 12 400 upju un strautu un 2256 ezeri

Latvijā ir PUBLISKIE un PRIVĀTIE ŪDEŅI

Ikvienam ir TIESĪBAS PUBLISKO ūdeņu teritorijā uzturēties, atpūsties, pārvietoties, braukt ar airu laivu, makšķerēt un vērot dabu

Uzturēšanās PRIVĀTAJOS ūdeņos ir jāsaskaņo ar īpašnieku

Ikvienam ir tiesības pārvietoties vai īslaicīgi uzturēties TAUVAS JOSLĀ, kas izveidota gar upju un ezeru krastiem un jūras krastā

Ja privāto ūdeņu īpašnieks vēlas ierobežot apmeklētāju uzturēšanos un pārvietošanos (izņemot tauvas joslu), tad viņa pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju vai iezīmēt ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem

TAUVAS JOSLA ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, pa kuru var pārvietoties KĀJĀMGĀJĒJI un izmantot to ĪSLAICĪGAI ATPŪTAI

Dabiskās tauvas joslas PLATUMS:

• gar privāto ūdeņu krastiem ir 4 m
  
• gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m
  
• gar jūras piekrasti – 20 m
  

Tauvas joslas PLATUMU SKAITA:

• gar lēzeniem upju un ezeru krastiem – no ūdenslīnijas
  
• gar kraujiem upju un ezeru krastiem – no krasta nogāžu augšmalas. Tauvas joslā ietilpst arī nogāze un zeme no ūdenslīmeņa līdz nogāzei
  
• jūras piekrastē – no vietas, kuru sasniedz augstākās jūras bangas
  

Tauvas josla nav, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem pieguļošās sauszemes daļa pieder vienam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij

ĀRĒJĀS SAITES

Latvijas publisko

upju un ezeru saraksts

Virszemes ūdensobjektos

noteikto ierobežojumu apkopojums

Latvijā ir ap 500 km garš jūras krasts

BALTIJAS JŪRAS un RĪGAS LĪČA PIEKRASTES ŪDEŅI ir publiskie ūdeņi un ir brīvi apmeklējami

Jūras krasts pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz augstākās jūras bangas. Tas ir brīvi apmeklējams ikvienam

Jūras krastā ir 20 m plata TAUVAS JOSLA. Tā ir brīvi pieejama ikvienam

Krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts kurt ugunskurus un celt teltis ārpus īpaši izveidotām un norādītām vietām

Krasta kāpu aizsargjoslā ārpus ceļiem un pa pludmali ir aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem

Latvija ir bagāta ar mitrājiem. Mitrāji ir purvi, piekrastes un palieņu pļavas, seklie piejūras ezeri, mitrie meži, seklā jūras piekraste u.c. Purvi aizņem ap 5 % no Latvijas teritorijas

Mitrāji ir svarīgi gan dabas daudzveidībai, gan cilvēka ikdienas dzīvei, nodrošinot dabā līdzsvarotu ūdens apriti, īpaši sausākos periodos

Mitrājus, izņemot dabas rezervātus un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā un regulējamā režīma zonas, vari brīvi apmeklēt, taču dari to saudzīgi, neatstājot pēdas, kas ilgi nesadzīst

Mitrājus iepazīsti, apmeklējot daudzās purva (koka laipu) TAKAS

Izziņas gājieniem ārpus labiekārtotām takām izmanto PURVA KURPES un zinošus pavadoņus, tomēr izvairies to darīt putnu ligzdošanas laikā

Ja apmeklē mitrājus nelabiekārtotās vietās, dari to ZIEMĀ, kad zemsedze un ūdeņi ir sasaluši un apmeklējums netraucē putniem u.c. purva iemītniekiem

Mums ir tūkstošiem iežu atsegumu, kas rotā g.k. Latvijas upju ieleju un gravu krastus. Šie ieži ir veidojies Devona periodā pirms ~ 350 – 400 miljoniem gadu

Jebkāda iežu atsegumu bojāšana ir neatgriezeniska, tādēļ rāpšanās, staigāšana, klinšu kāpšana (arī ziemā), gravēšana vai cita veida bojāšana ir aizliegta

Alās ir aizliegta ugunskuru kurināšana un atklātās liesmas ienešana (arī smēķēšana) sikspārņu ziemošanas laikā no oktobra līdz aprīļa beigām

Arī citā laikā neaiztiec un ar zibspuldzi nefotografē alās mītošos sikspārņus

Apmēram trešā daļa no Latvijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 1/3 no tām – zālāji. Tikai 5 % no zālājiem ir ar lielu sugu daudzveidību

Sējumiem, labības laukiem un laukiem ar dažādām lauksaimniecības kultūrām apej apkārt

Ar nožogojumu ierobežotas lauksaimniecības platības un ganības apej. Tās vari šķērsot tikai tad, ja ir izveidoti speciāli vārtiņi kājāmgājējiem

Nebaro savvaļas dzīvniekus, dzīvei savvaļā pielāgotos dzīvniekus un svešus dzīvniekus

Centies izvēlēties jau iekārtotas nakšņošanas vietas vai tūristu mītnes

Telti dabā cel vietās, kas nav norobežotas un aprīkotas ar aizlieguma zīmēm

Privātīpašumā nakšņošanu saskaņo ar īpašnieku

Foto: Sigita Batraga

ĀRĒJĀS SAITES

ĀRĒJĀS SAITES

UGUNSNEDROŠAJĀ LAIKPOSMĀ nekurini ugunskurus

Ārpus ugunsnedrošā laikposma ugunskurus kurini norādītās vietās, jo tur var būt arī sagatavota malka. Dari to atbildīgi, taupi malku

Ja ir iespēja, iegādājies malku tuvējā saimniecībā

Dabā malku paņem tā, lai neciestu dabas daudzveidība, augi, dzīvnieki

ĀRĒJĀS SAITES

Ja vēlies ieturēt maltīti, izmanto vietējos ēdinātājus

Ja dabā ir jāuzvāra ūdens vai ātri jāpagatavo ēdiens, izmanto PRĪMUSU. Tas neatstās tādu ietekmi dabā kā ugunskurs

Neizmanto VIENREIZ LIETOJAMOS TRAUKUS un folijas GRILUS. Tie nav videi draudzīgi

Foto: Sigita Batraga

Ja maltīti gatavo no dabas veltēm, vāc tikai tos augus un sēnes, kurus labi pazīsti

Pēc maltītes saved kārtībā vietu un savāc pārtikas atkritumus, savādāk tie nodarīs kaitējumu dzīvniekiem

Vērojot un fotografējot dzīvo, neradi traucējumu - dari to klusi, ievēro distanci

Lieto apģērbu, kas nav košs un nerada skaņu kustoties

Netraucē zvērus un putnus to vairošanās (riesta), ligzdošanas un atpūtas (īpaši -migrāciju laikā) vietās. Necel spārnos zosu un dzērvju barus

Neapmeklē, nerādi (ja esi gids), nepopularizē īpaši aizsargājamu putnu ligzdvietas. Iztraucēti tie atstāj ligzdas, bet citi putni tajā laikā apēd to olas vai mazuļus

LIELO ZVĒRU vērošana ir ilgstošs un pacietīgs process. To vislabāk dari mazās grupās vai individuāli, slēpnī un zinoša gida pavadībā

No zvēru un putnu vērošanas paņem līdzi tikai labas emocijas un fotogrāfijas

Fotokameras “klikšķi” ieslēdz klusuma režīmā

Putnu vērošanai izmanto dabiskus vai cilvēka radītus paaugstinājumus, slēpņus, torņus u.c.

Ziemas laikā piesaisti putnus ar barotavām. Barību nodrošini visas ziemas garumā

Izgatavo un izvieto putnu būrus

Izveido konkrētajā vietā novēroto putnu un zvēru sarakstu

Ja atrodi ZVĒRA vai PUTNA MAZULI

• Netraucē, nerīko fotosesijas, tiešraides sociālajos medijos
  
• Nekavējoties dodies projām
  
• Neņem to līdzi, nemēģini “glābt”!
  

Ja jūras krastā satiec ROŅA MAZULI

• Netraucē un neej tuvāk par 50 metriem
  
• Nedzen ronēnu jūrā. Viņš atpūšas un sildās!
  
• Suni turi pavadā
  
• Nepopularizē šo vietu
  

Izmantojot BEZPILOTA LIDAPARĀTUS (DRONUS), ievēro noteikumus un netraucē dzīvniekus

Publiski neizpaud īpaši aizsargājamu augu, dzīvnieku vai sēņu dzīves vietas (konkrētu vietu, punktu, koordinātas), piemēram, plēsīgo putnu vai melnā stārķa ligzdu u.c. Ar šo informāciju vari dalīties dabasdati.lv, kas noderēs pētniekiem

ĀRĒJĀS SAITES

Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi

Latvijā, izņemot dabas rezervātus un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā un regulējamā režīma zonas, vari lasīt savvaļas OGAS – mellenes, brūklenes, dzērvenes, lācenes, meža zemenes, meža avenes, kazenes, SĒNES un vākt AUGUS

Vāc un izmanto tikai to, ko pazīsti

Aizsargājamās sugas vākt ir aizliegts

Sēnes nogriez ar nazi, vai sēnes kātiņu ar roku “izskrūvē” no zemes. Abas metodes nenodara kaitējumu sēņotnei (micēlijam)

Lasot ogas, citus augus un sēnes, saudzē zemsedzi un apkaimes augāju

Vācot puķu pušķi, priekšroku dod invazīvām sugām

Īpaši aizsargājamos augus nedrīkst vākt puķu pušķiem

ĀRĒJĀS SAITES

Ja plāno makšķerēt Latvijas ūdeņos, iegādājies MAKŠĶERĒŠANAS KARTI (nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem un personām ar invaliditāti) un paņem līdzi PERSONU APLIECINOŠU DOKUMENTU

Vietās, kur ir organizēta licencētā makšķerēšana, iegādājies ATĻAUJU (LICENCI)

Makšķerējot, rūpējies par upju, ezeru un jūras krasta tīrību un zivju labklājību

Makšķerēšanas karti un licences var iegādāties internetā

ĀRĒJĀS SAITES

Vislabākā “kolekcija” ir atmiņas un fotogrāfijas vai zīmējums

Augiem, akmeņiem un gliemežvākiem vajadzētu palikt dabā, jo katram ir sava loma ekosistēmā

Neveido kukaiņu, dzīvnieku olu kolekcijas

Izvairies pirkt suvenīrus, kas ir taisīti no dzīvniekiem vai to daļām

Iegūt, vākt vai turēt aizsargājamas vai ierobežoti izmantojamu sugu pārstāvjus, to daļas – pieaugušus īpatņus, olas, kāpurus, kūniņas u.c. ir aizliegts

Nevāc fosilijas rokot, izkaļot vai attīrot smilšakmens, dolomītiežu un morēnas atsegumus, atsegumus jūras, upju un ezeru krastos, gravās, alās, ieleju nogāzēs

Nevāc vai nepārvieto akmeņus, kuriem ir kultūras pieminekļa statuss

ĀRĒJĀS SAITES

Dabā centies izmantot jau esošās takas, vēsturisko ceļu, dzelzceļu vietas, jo no jauna iemītas vietas desmitgadēm vai pat simtgadēm ilgi neatjaunojas

Putnu ligzdošanas laikā pludmalē ej maksimāli tuvu ūdens joslai, lai saudzētu putnu ligzdas un mazuļus, kas atrodas viļņu neapskalotajā daļā, izņemot sezonālos liegumus, kur atrasties ir aizliegts

Putnu migrācijas laikā (pavasarī un īpaši – rudenī) – jūras krastā virzies tuvāk kāpām, lai netraucētu putniem baroties izskaloto aļģu joslā

Ja ceļojiet grupā, pārvietojieties “zosu gājienā” un nenovirzieties no takām

Ar DIVRITENI, VIENRITENI un SKREJRITENI nebrauc pa jutīgu zemsedzi – sūnām, kāpām, gravu, ieleju un kāpu nogāzēm un citām nepiemērotām vietām, kur paliek dziļas pēdas

Ar KĀJĀM un SLĒPĒM nešķērso norobežotas teritorijas, vai vietas, kur īpašnieks ir izvietojis aizlieguma zīmes

Ziemā nepārvietojies ar kājām pa distanču slēpotāju trasēm un špūrēm

Ja pārvietojies ar LAIVU, nakšņošanai izmanto ūdenstūristiem domātās apmetnes

ZIRGA mugurā nejāj pa speciāli veidotām gājēju un velobraucēju takām ar dabisku zemsedzi un koka laipām

Respektē citus dabā gājējus

Izmanto VIETĒJOS PAKALPOJUMUS – kājāmgājējiem vai velosipēdistiem draudzīgas naktsmītnes, vietējos ēdināšanas uzņēmumus, veikaliņus

Iegādājies LAUKU LABUMUS zemnieku saimniecībās, bet SUVENĪRUS – amatnieku darbnīcās

Izmanto vietējo VIDES GIDU pakalpojumus

Ja iespējams, izmanto SABIEDRISKO TRANSPORTU

Pasveicini pretimnācēju

ĀRĒJĀS SAITES

Suns ir pilntiesīgs ģimenes loceklis, kuram dabā ir jāuzvedas atbildīgi

Saimniekam ir jābūt atbildīgam un jārūpējas, lai suns nenodara kaitējumu cilvēkam, savvaļas vai mājdzīvniekiem

Pilsētās, ciemos un apdzīvotās vietās un tām piekļaujošā jūras krastā ar suni ir jāiet pavadā

Pilsētu oficiālajām pludmalēm un peldvietām ar suni ir jāiet apkārt

Mežā, purvā un citā dabiskā teritorijā suns var atrasties bez pavadas, taču dzīvnieks nedrīkst pazust no tava redzesloka. Saimniekam ir jāspēj kontrolēt tā rīcība

Jūras krastā putnu ligzdošanas un migrāciju laikā suni turi pavadā, jo suns viegli atrod tārtiņu, zīriņu un citu putnu olas un mazuļus

Ja pārgājiens vai pastaiga gar jūras krastu notiek roņu dzimšanas laikā (martā – aprīlī) un putnu ligzdošanas laikā (maijs – jūlijs), suni turi pavadā, lai tas netraucē ronēnus, nebaida ligzdojošos putnus un neizposta to ligzdas

Putnu pavasara migrācijas laiks ir aprīlis – maijs, rudens migrācija: augusts – oktobris, ligzdošanas laiks: maijs - jūnijs

Bērnu rotaļu laukumiem, stadioniem un sporta laukumiem ar suni apej apkārt

Apdzīvotās vietās savāc suņa fekālijas

Ja suns ir atzīts par bīstamu, publiskā vietā tam uzliec uzpurni un ved pavadā ar sarkanu lentu

Nakšņojot teltī, suni ņem blakus teltī

ĀRĒJĀS SAITES

Ar auto un citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem tūrisma un atpūtas nolūkā vari pārvietoties tikai pa ceļiem

Ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem ir AIZLIEGTS pārvietoties pa meža, lauksaimniecības zemēm, kāpām, purviem, upēm, strautiem, liedagu un pludmali

Piekrastē un krasta kāpu aizsargjoslā auto atstāj šim mērķim paredzētās autostāvvietās

Ievēro izliktās ceļa zīmes un informatīvās zīmes

Ceļu satiksmes noteikumi

Jauks, līkumains, grantēts meža ceļš. Brauc uzmanīgi, jo uz ceļa var izskriet meža zvērs. Ja redzi gājēju, vai riteņbraucēju, piebremzē, lai nenoklātu to ar putekļu mākoni un netrāpītu ar lidojošu akmeni

Šādus un līdzīgus ceļus sauc par dabiskām brauktuvēm. Nereti sausos priežu mežos tie var būt smilšaini. Brauc. Lēnām, uzmanīgi, saudzējot auto un dabu. Krasta kāpu aizsargjoslā un piekrastes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir aizliegts braukt pa dabiskām brauktuvēm

Arī šo – divas labi iebrauktas sliedes uz cieta grants vai zemes seguma uzskatām par ceļu. Brauc. Lēnām, saudzējot auto un dabu

Ja nav TUALETE, dabiskās vajadzības kārto tā, lai pēc Tevis nekas nav redzams

DRĒBES centies izmazgāt veļas mašīnā tūrisma mītnēs

Ja MAZGĀJIES dabā, vai mazgā TRAUKUS, dari to pēc iespējas dabiskāk

Dabā centies neizmantot ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus

Ejot dabā nelieto kosmētikas līdzekļus. Tie negatīvi ietekmē ūdeņu ekosistēmas

Izvēlies vietu tālāk no ūdens (vismaz 200 m), takas vai ceļa (>50 m), nometnes vietas vai labiekārtotiem objektiem (> 100 m)

Ar lāpstiņu “izgriez” kontūru velēnā, noņem to.

Ja nav lāpstiņas, noņem velēnu ar roku

Ar lāpstiņu, kociņu, mizas gabalu vai papēdi izveido 10 – 15 cm dziļu bedrīti

Tualetes papīru izmanto saprātīgi. Nebaidies lietot sūnas, lapas

Izlietoto papīru ieliec bedrītē, aizber to, nolīdzini

Uzliec velēnu, sakārto vietu

Higiēnas preces, kas dabā ilgi sadalās, ieliec maisiņā un paņem līdzi

Ja mazgājies pats, vai mazgā traukus

Ko dabā ATNESI, to AIZNES!

Būs jauki, ja savāksi citu atstātos atkritumus, lai būtu patīkami baudīt dabu

Lieto daudzkārt izmantojamo ŪDENS PUDELI

Pēc iespējas atsakies no iepakojuma

Higiēnas preces, kas dabā ilgi sadalās, paņem līdzi

Pārtikas atkritumi dabā pievilina un pieradina savvaļas dzīvniekus, kaitējot tiem

Izsmēķus glabā speciālā ietvarā, jo tie ilgi sadalās un to sastāvā ir videi kaitīgas vielas

Elektroniskās cigaretes nemet kopējos atkritumos, bet gan paredzētās vietās

Aiztaisi atkritumu urnas vāku, lai tie nav pieejami dzīvniekiem

Nededzini atkritumus, īpaši – plastmasu, kuras dūmi ir kaitīgi

ĀRĒJĀS SAITES

DROŠĪBA DABĀ

Drošības pamatprincipi

Orientēšanās

Laika apstākļu prognoze

Dzeramais ūdens

Saskarsme ar dzīvniekiem

Saskarsme ar sēnēm un augiem

Plānojot MARŠRUTU dabā, vai vienkārši – DODOTIES, kur “acis rāda”, izpēti, kas ir zemes īpašnieks, pa kādu apvidu plāno pārvietoties

Latvijā ir salīdzinoši labs mobilo sakaru tīkla pārklājums un internets ir pieejams arī dabā (kaut arī ne visur un ne vienmēr)

Ja gadījusies ķibele, droši jautā palīdzību vietējiem cilvēkiem

Ja APMALDĪJIES, zvani glābējiem pa tālruni 112 un nosauc orientierus.

Informē līdzcilvēkus, uz kurieni, pa kādu maršrutu un uz cik ilgu laiku Tu dodies

Nēsā līdzi personu apliecinošus dokumentus un piederīgo telefona numurus

Iepriekš uzlādē telefona bateriju, ja nepieciešams, paņem līdzi ārējo akumulatoru tālruņa uzlādei

Paņem līdzi ūdeni, ēdienu, šķiltavas, lukturīti, siltākas drēbes

Ievēro orientierus, atceries veikto maršrutu

ĀRĒJĀS SAITES

Zemes īpašnieki

Lai orientētos dabā, veiktu iepriekš plānotu vai neplānotu maršrutu un informētu citus par to, kur esi, ir svarīgi zināt atrašanās vietu

Orientēties palīdzēs interneta resursi, aplikācijas un papīra kartes

Starptautiski karšu resursi:

Atpūta laukos, naktsmītnes, ēdināšanas uzņēmumi, tūrisma maršruti, objektu apraksti, karte ar objektiem u.c

Garo distanču pārgājienu takas – E9, E11

Latvijas Valsts mežu aplikācija – redzami valsts un citi meži, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, infrastruktūra, lietotāja atrašanās vieta, LIDAR slāņi u.c.

Latvijas karte, dažādi slāņi, maršrutu plānošana, auto sastrēgumi u.c.

Dažādu laiku tematiskās un vēsturiskās kartes

(Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais resurss)

Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, infrastruktūra, dabas takas, apmeklētāju centri u.c.

Dažādu mērogu, vēsturisko periodu un tematiskās kartes

Dažāda mēroga, reljefa, topogrāfiskās, ortofotokartes, vietvārdi, adreses u.c.

Topogrāfiskās, reljefa kartes

Noskaidro gaidāmos LAIKA APSTĀKĻUS. Tā varēsi atbilstošāk sagatavoties ceļojumam

Aktuālā situācija dabā (piemēram, ir sniegs, vai jau nokusis, vētra jūrā u.c.) – attiecīgā reģionā esošās tiešsaistes kameras,

Jūras krastā un atklātās vietās ir svarīgs vēja stiprums un vēja virziens (te ir arī pieejamas web kameras)

Viļņu stiprums, augstums un vēja virziens, mākoņainība u.c. – īpaši svarīgi uz lielākiem atklātiem ūdeņiem

Mākoņu un nokrišņu virzība tuvāko stundu laikā, īstermiņa un vidēja termiņa laika prognoze Latvijā

Laikapstākļu prognoze, gaisa kvalitāte, plūdu riski, ugunsbīstamība u.c.